|
|
|
|
|
|
|
| | Avota ūdens | Autors - Aija Celma
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sakļaujot kopā kā kausiņu plaukstas,
Pasmeļu avota ūdeni auksto.
Paceļu plaukstas sev augstu virs galvas,
Aizvērtām acīm ik pilienam ļaujos.
Nogurums zudis,to uzsūca zeme,
Saņemu spēku, ko avots man deva.
Lāses, kas norit, es tveru ar lūpām,
Asinīs jūtu avotu plūstam. (01.03.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2018
Kopā:6422791
|
|
|
|