|
|
 |
|
|
|
|
| | Mazliet skumjas acīs tev. . . | Autors - Liva Kaktina
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mazliet skumjas acīs tev,
šorīt klusi mirdz.
Bet vai tā ir tava sirds,
kas mani šorīt sauks.
Rītā klusā agrumā,
saule glāstīs mūs.
Un klusi tev es čukstēšu,
cik mīļš tu esi man.
Bet vai tu jūti,
kā sirds man sit krūtīs.
Kā mīlas liesmās kvēlo tā,
kā nezināmās atmiņās.
Bet atmostos tas sapnis kvēls.
Tas sen jau izsapņots.
Laiks to paņem līdzi sev,
un dodas tālu prom.
Kā gribētos tam līdzi skriet,
lai tiktu laikam līdz.
Un, lai nepaliktu atkal viena,
kā tālā pagātnē. (12.03.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|