|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sniega meitene. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Reiz sniegā veidoju,es skaistu meiteni
Un iemīlēju to,kaut mājās līdzi ved.
Pie viņas paliktu,tik žēl,ka kļuva vēss.
Man skumji palika,ka neesmu salatēvs.
Kad tumšā vakarā kāds logā klauvējās
Es acis atvēru,sirds krūtīs sarāvās.
Tur redzu viņa stāv un acis kvēlot kvēl,
Tad pēkšņi kļuva man tik ļoti viņas žēl.
Es durvis atvēru,to iekšā ielaidu,
Pie sevis pieglaudu un skūpstu dāvāju.
Tai augums notrīsa un skatiens izdzisa,
No mīlas karstuma tā pēkšni izkusa.
Tu lūdzu piedod man,ak skaistā sniegbaltīt,
Ka mierā neļāvu tev dzīvi pavadīt...
(22.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
