|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ultima ratio* | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lai dziesmu sāktu -
Tai vārdu nav.
Un lidot māka
Sen zudusi jau.
Vien kliegt vēl varu,
Līdz rīkle kalst,
Par zudušo sapni,
Kur cerības salst...
No nodevības
Kā sērgas bēgt!
Kaut spēki atstās -
Cik vien var spēt!
Līdz izrādīsies –
Nav jēgas skriet,
Jo aizmirsts viss,
Kas nepāriet....
*pēdējais arguments
(27.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3946
Kopā:7011277
|
| |
| |
|
Autori
