|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skumji mazliet... | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nodzēs sauli un zvaigznes,
Zem zemes mēnesi nones.
Norauj lapas no kokiem,
Atļauj noticēt jokiem.
Dari tā,lai man sāp,
Liec augstākā kalnā kāpt,
Atņem jūtas un raudāt liec,
Jo krūtīs man pukst kas akmensciets.
Es neprotu mīlēt,vien sāpināt,
Un ļaunumu ciemos aicināt.
Man neveicas,ienīstu sevi un dzīvi,
Kaut varētu kā putns aizlidot brīvi.
Dari ar mani ko gribi,
Vislabāk-mani nogalini.
Bez tevis tāpat nebūs manis,
Jau vienalga,ka pavasaris.
Es mīlu tevi,kaut netici man,
Klusa dziesma pa radio skan...
KAD PALIKS TIK MIERS,CENTIES SAULI NENOSKRIET,
PĀRĀK KARSTI...SIRDS SADEG NEPARASTI...
(28.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
