|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzība. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pa ceļu iet būtne bez vārda,
Bez vecuma un dzimuma jebkāda.
Bez draugiem šī būtne,bez radiem,
Iet nekurienes virzienā jau gadiem.
Pa ceļu iet būtne bez vārda,
Nav pagātnes šai radībai nekādas.
Kurp dodas šis augums un kāpēc?
Kas izdzēsis tam cerības un sāpes?
Tas raugās ar tukšumiem acīs
Un nesaprot,ja viņam kas tiek prasīts.
Vien drēgnums,no viņa kas staro,
Par jautājumiem uzdotiem mūs baro.
Bet kas ir šī būtne un kāpēc
Pie katra namdurvīm tā kādreiz skrāpē?
Un bieži to aicina ienākt,
Kā dārgu viesi,labumiem sāk cienāt...
Bet kamēr vien kāds viņu baros,
Tā vēsi skatīsies kā tautas karos.
Tā staigās no viena pie otra,
Līdz atkal satiks palīdzīgu roku.
(29.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1028
Kopā:6136425
|
| |
| |
|
Autori
