|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienaldzība. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pa ceļu iet būtne bez vārda,
Bez vecuma un dzimuma jebkāda.
Bez draugiem šī būtne,bez radiem,
Iet nekurienes virzienā jau gadiem.
Pa ceļu iet būtne bez vārda,
Nav pagātnes šai radībai nekādas.
Kurp dodas šis augums un kāpēc?
Kas izdzēsis tam cerības un sāpes?
Tas raugās ar tukšumiem acīs
Un nesaprot,ja viņam kas tiek prasīts.
Vien drēgnums,no viņa kas staro,
Par jautājumiem uzdotiem mūs baro.
Bet kas ir šī būtne un kāpēc
Pie katra namdurvīm tā kādreiz skrāpē?
Un bieži to aicina ienākt,
Kā dārgu viesi,labumiem sāk cienāt...
Bet kamēr vien kāds viņu baros,
Tā vēsi skatīsies kā tautas karos.
Tā staigās no viena pie otra,
Līdz atkal satiks palīdzīgu roku.
(29.03.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1255
Kopā:6741431
|
| |
| |
|
Autori
