|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Debesīm nozagtais trauks | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad nāve kā jūra viļņo pār lauku
Un mani kā čūska indīga dzeļ,
Es sniedzos pēc debesīm nozagtā trauka -
Līdz rītam šo jūru man jāizsmeļ.
Nedzīvu koku aizspiestās lūpas
Par priesteriem skaļāk lūdzas un tic,
Ka apskaidros ūdens nāvīgās šūpas
Dvēseli manu, bailēs kas trīc...
Kā atpestīt ziedu, kas pretī man liecas,
Bet, pievīlies smagi, garām man zied ?
Vai vispār pēc kaut kā sirds krūtīs vairs tiecas
Jeb tā ir kā durvis, uz mūžu kas ciet ?
Ko slimā un grēcīgā būtne man saka ?
Ko spogulis greizais man pasacīt spēj ?
Kad piedzimsti, esi kā debesu aka,
Kad mirsti - tā maize, ko neiesēj.
Bez manis tam ziedam, pretī kas sniedzās,
Būs dzīvot, kaut ziedonis nokavēts,
Būs mīlēt kā sirdij, gaismas kas liedzas,
Kā sirdij manai, kas maiguma brēc.
(07.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
