|
|
|
|
|
|
|
| | Gļuks. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vecā sētmalē atpūšas traktors.
Dadžu vainags tam rotājās matos.
Mēness,galīgi zaudējis kaunu,
Norauj mākoņus visus no sevis,
Tik vien zelta sandalēs tērpies,
Garām zvaigznēm uz pirti iet pērties.
Ezis,laikam no sajūsmas lielas,
Visu redzēdams izskrien uz ielas.
Steigā kažoku otrādi metis,
Tagad bļauj tas,pa gaisu šķīst slienas...
Suns iet garām un čurā uz ratiem,
Mostas zirneklis ar slapjiem matiem.
Govs ar tekuli brāļojas stallī.
Abi štuko kur sarīkot balli.
Vecais runcis pie aptiekas ticis
Izdzer buteli baderjāņus.
Taisās saimniecei slapināt čībā,
Jo tā bieži tam spēra pa ribām.
Pats tur biju un vēroju visu.
Žēl,ka pamazām apziņa dzisa.
Miegs man uznāca neīstā brīdī,
Neredzēju es visu līdz galam.
Laikam vaina bij’ apēstās sēnēs
Kuras par haluciogēnām dēvē. (07.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|