|
|
|
|
|
|
|
| | Dod laiku! | | Ievietojis: nebeeda | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mani neaiztiec, nepieskaries-
esmu kā lauva!
Ne jau tāpēc, ka nikna,
vienkārši- zvēram gaisā stāv spalva...
Un nemaz nesaki, ka mīli-
es jau to zinu!
Ne jau tāpēc es rūcu
un savu ilkņu zobenus trinu.
Tikai neaiztiec mani! Lūdzu!
Tev to nesaprast,
ka var samierināties,
bet ar sevi - tā arī nesarast.
Un nemaz jau neesmu slima-
pat nesāp galva,
tikai - daudzkā nav bijis
un man liekas,- tā nevar būt balva...
Lūdzu neaiztiec! Nesāpini!
Nav man vairs spēka
sarast ar pieradumu
un vēl plosīties, it kā bez grēka.
Liec mieru! Mani nesteidzini.
Laiks nobeigs zvēru-
kopā ar gadiem tas rims
un, kas zin, varbūt nebūs par vēlu... (14.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|