|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dod laiku! | | Ievietojis: nebeeda |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mani neaiztiec, nepieskaries-
esmu kā lauva!
Ne jau tāpēc, ka nikna,
vienkārši- zvēram gaisā stāv spalva...
Un nemaz nesaki, ka mīli-
es jau to zinu!
Ne jau tāpēc es rūcu
un savu ilkņu zobenus trinu.
Tikai neaiztiec mani! Lūdzu!
Tev to nesaprast,
ka var samierināties,
bet ar sevi - tā arī nesarast.
Un nemaz jau neesmu slima-
pat nesāp galva,
tikai - daudzkā nav bijis
un man liekas,- tā nevar būt balva...
Lūdzu neaiztiec! Nesāpini!
Nav man vairs spēka
sarast ar pieradumu
un vēl plosīties, it kā bez grēka.
Liec mieru! Mani nesteidzini.
Laiks nobeigs zvēru-
kopā ar gadiem tas rims
un, kas zin, varbūt nebūs par vēlu...
(14.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
