|
|
 |
|
|
|
|
| | Kad ieskatos... | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad ieskatos bērna līksmajās acīs,
Es ieraugu to, kas man bija
Pirms ļaunums aizrāva tumsā
Manas dvēseles debesu viju:
Skaidrību, šķīstību, naivumu,
Sapņus, skumjas un liesmu,
Kas sildīja, gaidīja mostamies
Manas tautas zobena dziesmu.
Kad ieskatos bērna līksmajās acīs,
Es nākotni baltu vēl redzu
Un jaunu cerību apmetni
Sapnī pār dzimteni sedzu,
Un alkstu, ilgojos, jūtu -
Aiz kalna jau aizdegtas liesmas,
Pret svešumu ieskanas stipra
Manas tautas zobena dziesma... (16.04.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1280
Kopā:6630823
|
|
|
|