|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizgājusī mīla. | Autors - Zoja7
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu sniedzies pretī man un ļāvi sevi skūpstīt.
Pie manis vakarus tu mēdzi pavadīt.
Mēs neteicam nekad viens otram mīļus vārdus.
Tos acīs varēja mums abiem nolasīt.
Bet tagad vējš man skumjāk skan
Kad tevis blakus nav.
Un lietus it kā teiktu man,
Ka viss mums beidzies jau.
Kādēļ man ātrāk neteici ne vārda?
Kādēļ tu pēkšņi izgaisi,kā nakts?
Vai tiešām tev šīs jūtas nebij dārgas?
Bet varbūt,ka vainīgs biju pats...
Es sevi mierinu,ka paies laiks un dzēsīs
Šo sāpi dvēselē,ko iededzi man tu.
Mēs neteiksim nekad viens otram mīļus vārdus.
Es vēlētos,lai arī tu to izjustu.
(16.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
