|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | noslēpumainais ozols | Autors - Džeina madara
| | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Noslēpumainais Ozols
Reiz lauku un mežu biezoknī atrodās skaista dzīvojamā mājiņa.Netālu no mājiņas ir ļoti bāgātīks un biezs mež tur pat atrododas liels un varens un dižciltīgs ozols kurš ir 100 gadus vecs bet vell turas un ir visa koka valdnieks. Ap ozola ir lieli akmeņi kas ari ir seni un svēti.Bet ozola vidū ir gara brūna svītriņa kas nozīmē ka tur ir noslēpumainas durtiņas.Kad vakars pienāk un iestājas migla no ozola svītriņas sāk spīdēt mazi stariņi un lielā noslēpumainā svītriņa atveras kā durtiņas.Un tur iznāk mazi zaļi vīriņi ar garu bārdu un lukturīti rokās kad vīriņi sakustas viņiem aizmugure seko taka dvēselitē kura nekad nepārstās sekot.Tad pēkšni izlido 5 gaismiņas saskatot tuvāk tās ir mazas spārītes dažādās krāsās bet visas ir meitenītes.Viņas rokās tur zaļu pulverīti kad ik pēc sekundes izkrīt 10 graudiņi no tā izaug visādas puķītes un sēnītes ko daba pieprasa.Tad no durtiņām iznāk visādi mošķīši un mutantiņi kas nemaz naw ļauni. Bet šis radibas ir bērnu fantāzijas viņi rodās no bērnu domām ja kādam bērnam ir izdomu drauks un ja berns aizmirst par šo draugu tie visi dodas uz šo noslepumaino vietu ozolu.Rūķīši dodas pārbaudīt mežu vai nekas nau nolausts vai iznīcināts un ja ir tad šīs spārītes ar savu zaļo pulverīti atjauno iznīcināto.Ieejot ozolā paveras zaļs spīdīks tunelītis nonakot gala ir durtiņas atrverot paveras liela ielejas ar daudžam mājiņām un gais tur ir tik svaigs kur nekur citur.Gais ir augsts miglains un nenormāli svaigs. Ja aizvērtu acis un atēloties tu to sajutīsi.zeme bija vienās sūniņas puķites un kautkats laukumiņš bija noklāts ar rasu un sniegu bet augstumu tu nesajutisi tur naw ne augs ne silts.Vis spīdēja vienā sudrabā.Tālienē no mazām sūnu mājiņām spīdēja gaismiņas bat aiz mājiņam atrodas liels ledu kalns tur atrodas Daba saucamā māte daba kas sēž lielā sūnainā krēslā un strīdas ar vēju lai nenodarot sliktu kokiem nenolaužot zarus un ap kalna danso visi iemītnieki kas šeit ielejā dzīvo sākot no rūķīšiem un līdz mošķīšiem.
(16.04.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
CM_Mike (11.06.2019, 19:08)Lasu, skatos, Mirdza Kempe labus dzejolus raksta!Ljurbenjaaks (viesis) (02.06.2019, 22:29)Par arpu te jau sen viss bija skaidrs, bet gribētos zināt, kur basīte palikusi? Vot, viņas dzejoļi pa nopietnam lasītāju iespārdīja. :)Ješka (viesis) (29.05.2019, 09:20)Lieliski! Tieši tādu atbildi gaidīju. :))) :D
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
