|
|
|
|
|
|
|
| | No jauna... | Autors - Marta*
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Likteņa spītniece vai nē
Esmu iedegusies
Skrienu pāri visam – arī pagātnē
Smaidu izlūgusies
Bez rokām palīdzīgām
Domām bezjēdzīgām
Kā mēness šai zemē
Tieši kā sirds krūts dzelmē –
Viena.
Un tapa saulaina diena
Pāri skumjām un asarām tām
Ko viņdien katru izdzīvojām
Tūlītēji viss pāriet
Un kāds smaidu man sejā grib izliet
Nemāca tas dzīvot
Prasu lai iemāca man lidot
Acīs tik varu lasīt
Ka ne tev man laimi prasīt.
Lielākais ceļš kad pievarēts
Skatienu tālāk dzen pa kāpnēm
Pakāpiens katrs kā uzvarēts
No dziļām ilgām un sāpēm
Norūdīts bezspēcībā iekšā
Un tagad laimīgs var būt manā priekšā
Spert soli tajā greizi
Augšup lūkoties un smaidīt katru reizi
Likteņa spītniece vai nē
Esmu iedegusies
Lūkošos pāri visam – arī nākotnē
Laimi izlūgusies. (29.04.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1266
Kopā:6132143
|
|
|
|