|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es esmu | | Ievietojis: basite |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl kāds dzejolis no krājumiem.
Es jūtos tā,
it kā kāds man būtu
laupījis godu.
Pa grīdu lienu
un taustos gar sienu,
Kur lai savā neprātā
es sevi lieku?...
Kur lai es mieru rodu,
ja pati sevi sodu?
Es esmu kā nagla
akmenī dzīta,
pret zemi triekta,
ar kājām mīta.
Es esmu no zemes izraidīta,
uz mirkli pārbaudīta
un atpakaļ sagaidīta –
iesvētīta...
(04.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2765
Kopā:6973747
|
| |
| |
|
Autori
