|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mirklis pirms atvadām | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl mirklis un jau šķirsimies,
Nu kad gan atkal tiksimies ?
Kad zvans mūs atkal kopā sauks,
Uz stundām visi steigā trauks?
Es nezinu, kad atkal tā
Vēl sēdēsim mēs bariņā
Un smieklos savos skaļajos
Vēl dzīvosimies starpbrīžos.
Ja kādreiz jāatgriežas būs,
Vai lielais galds vēl gaidīs mūs ?
Vai atcerēsies skolotājs
Un ieraugot ar roku mās ?
Es nezinu, kā viss vēl būs,
Vai atcerēsies skola mūs,
Vai paši mēs, te atnākot,
Kaut ko vēl spēsim atkārtot?
Mums nebūs tā vairs it nekad,
Ne rīt, ne vēlāk, ne nākamgad,
Bet tomēr atmiņās vēl tīts,
Būs katrs agrais skolas rīts.
Vēl pēdējie joki, kopā tiek smiets,
Drīz ceļš šis beigsies, kas vienoti iets,
Un aizies uz citu pasaules malu
Ik katrs no mums pa taciņu savu.
(20.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
