|
|
 |
|
|
|
|
| | Svelme | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir šampanietis atšāvies, kūst saldējums un nešņāc koka-kolas trauks.
Uz pieres krājas (ievērosi?) sviedru piles pērlītēs un rokas mirkst...
Jā, bārā līdzīgi kā Āfrikā - starp citu, tāds tev acīmredzot biolauks.
Kā nokaitēts kļūst gaiss, kūst krēsli, galds – šķiet pārkarsušas baterijas švirkst...
Man krekls atpogāt jau mudina, vēl aukstu vīnu dzert, tad celties, lēnām iet
Uz kungu istabu, kur ģīmi vēsināt un pāris desmit salvetēs slēpt to,
Kas uzkrājies - un aukstos sviedrus noslaucīt, zem krāna atelsties mazliet,
Slēpt nervu drudzi, atgriezties, mest vārdu tīklu, nezīlējot turpmāko...
Tā atkal sēžam, runājam par ceļu Rīga – Jelgava, par „ātrumšosejām”,
Lai termins lietotais tik komisks šķiet, starp citu, liekas nekā smieklīgāka nav
Par kafiju uz biksēm izlieto (vai tas to vērts?), par tevis nepabeigtām replikām,
Par neslēptajiem mājieniem, par žestiem vaļīgiem un padevīgiem jau...
Un izkūst ledus aizsvīdušā kokteiļglāzē (sajucis man kurš pēc skaita jau).
Tās pogas raujas vaļā, rokas ņurca salveti, un lūpas kaut ko melš.
Es zinu, ko es gribu... neatceros tikai – vai to gribējām mēs kādreiz jau, -
Vien nezinu, kāds gan tur „mēs”, tās laikam senas fantāzijas svelmē elš...
* * *
Un ledus gabaliņi glāzē spēlējas un lēnām irst -
Tā mūsu pagātne,
Ar ūdeni tā raud
Un kūst...
Karsts, kvēlošs sitiens mani skar, zem jostas nirst,
Un duras pakrūtē.
Māc it kā žēlums...
... būs? (25.05.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1239
Kopā:6741415
|
|
|
|