|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Veltījums kādai mazai būtnei | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik maza, trausla un smalka,
Ka pat rokās ņemt man ir bail,
Tavs skatiens silda kā malka,
Kas pavardā degoša gail.
Tavs tīrais un sirsnīgais skatiens,
Liek asarām manējās raisties,
Un smaids tik mīlīgi patiess,
Vai uz tevi reiz spēšu skaisties?
Nekad, jo raugoties tevī es jūtu,
Kā mīļumu sirds tava pauž,
Kaut runāt tev ir vēl par grūtu,
Vārdu robežu skatieni lauž.
Tu piekļaujies man un dusi,
Tu zini, ka sargāsim mēs
Tavu miegu saldi un klusi,
Cik ilgi vien katrs to spēs.
(24.05.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
