|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tīra pasaule. | | Ievietojis: Mārtiņš |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Baltas debesis. Tumši zaļa jūra. Apelsīnu oranža saule, kas silda pasauli ar saviem samtainajiem stariem. Kāds nogrimis kuģis , kas reiz uzpeldēs tālēs zilajās, bet tam pa jūras paklāja virsu peld maza laiviņa. Droši vien kāds izdzīvojušais Robinsons no avarējušās lidmašīnas, turpat- ūdens nekurienes vidū. Un sala. Neapdzīvota un nevienam nevajadzīga, bet sala. Kā pludiņš tā peld okeānā un nevienam netraucē. Bet kādam noteikti vajag tai pieskarties. To sabojāt ar savām netīrajām rokām un ielīst tās būtībā, to izošņājot piesūcināt ar savu pretīgi nedabisko smaku. Un tā salu pēc salas. Sabojā visu ziņkārības vadīti. Tie esot cilvēki. Visparastākie cilvēki, kas bāž savu nelietīgo purnu visur, kas vēl nevainīgs un nesabojāts.
Tas pats Robinsons ar savu riebīgo laivu. Piestāj pie salas. Izkāpj ārā. Priecājas par zemi, kuru līdz šim neviens vēl nebija uzdrošinājies aizskart. Sāk to dedzināt. Ceļ uz tās savas atbaidošās civilizācijas graustus. Demolē un demolē. Un smirdinās uz tās pašas salas. Gadu gadiem. Un tad, kad iezemietis sadomājis no tās vienreiz aizvākties, sala vairs nav lietojama. Jo pavisam vienkārši- viņš to ir sacūkojis līdz savas netīrās kultūras līmenim.
Bija reiz daiļa jaunava. Tad uzradās viens kretīns. Un jaunava vairs nebija jaunava, kur nu vēl daiļa.
Un tā katru salu. Vienu pēc otras. Viens kretīns pēc otra. Un kāds ir rezultāts?
Dažreiz šajā apvidū manāmas zilas debesis. Pārsvarā apkārt gozējas tikai pelēksirmi mākoņi, kas vēstī par drūmu slimību. Jūra kļuvusi garlaicīgi zila aiz vientulības un naftas izmešiem. Bet saule izbālējusi un kļuvusi par parastu sauli, kas tikai spīd un neko nesilda. Gluži kā sašvīkāta lapa, kas reiz bijusi balta un starojoša, bet tagad kļuvusi par nevienam nevajadzīgu un netīru priekšmetu .
Un mūsu Robinsons? Ko viņš? Viņš jau neko. Tikai dzīvo savu laimīgi nolādēto dzīvi kādā pārapdzīvotā metropolē. Devis lielum lielo ieguldījumu civilizācijas attīstībā Viņš tagad lepojas ar godavīra statusu. Bet kāds viņš ir patiesībā ‘’godavīrs’’ Jūs jau zināt. Nelietīgs pašlabuma meklētājs ir un vienmēr paliks tikai un vienīgi kretīns. Bet pazaudētu salu jau vairs nerestaurēsi.
(22.06.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
