|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sapnis. | | Ievietojis: Mārtiņš |
Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīvesceļš pārsvarā iet caur elli. Un tā vajag. Jo mācamies un rūdamies tikai no grūtiem laikiem. Kādreiz arī pāriet šis grūtais dzīves periods. Bet izdzīvot vajag visus brīžus, lai vai kādi tie būtu. Lai ir ko atcerēties un pastāstīt tiem, kam viss šķiet vienkārši.
Stāsts par to kā attīstīties. Katra rakstnieka sapnis. Caur elli kā nežēlīgu darbu, uz paradīzi kā mūžīgo atpūtu.
____________________________________________________________
Cik viegli top stāsts. Tu vari no rīta pamosties atceroties tikko redzētā sapņa fragmentu un nodomāt, cik jauks sapnis pagājis. Dienas gaitā šis sapņa fragments pārvēršas vienā domā. Un dienas noslēgumā šī doma pārvēršas stāstā. Mazā, ieintriģējošā, vieglā un neapšaubāmi apburošā stāstā. Bet tu nemaz neplānoji ko šodien rakstīt. Tu nemaz negribēji domāt par kādu stāstu. Ir taču vēl simtiem lietu, simtiem darbu un plānu, kas jāīsteno, bet nē. Vajag rakstīt stāstu.
Šo stāstu rakstot tu pārvelc pāri strīpu saviem nedarbiem un izskaud negatīvismu no sava prāta. Tajā pašā laikā tu domā par stāsta varoņu izskatu, darbību vai vides ainu un tās ietekmi uz varoņiem. Un tur tu ieliec visu sevi. Varoņos tu samet visas savas labākās īpašības, pozitīvismu un vēl krietnu devu fantāzijas. Tu to dari, lai lasītājam aizrautos elpa lasot tavu stāstu. Tu centies un centies. Dzēs nost. Pielec klāt. Izkrāso. Izraibini. Izlabo. Uzraksti perfektu stāstu. Ģeniālu. Tev šķiet, ka šāds stāsts būtu lasīšanas vērts. Pat vairāk. Tu domā, ka šo stāstu cels debesīs un slavēs mūžīgi. Dēļ šī stāsta tu kļūsi par dzīvu leģendu. Bet tad atceries, ka tā realitātē nenotiek. Tu saproti, ka tava stāsta auditorija ir tikai pāris cilvēki, ka tev vispār paveiksies, ja kāds tavu stāstu izlasīs. Un pie šīs domas tu paliec. Aizmirsti slavināšanu un dzīvās leģendas burvīgo sapni.
Kad savu stāstu pabeidz, tu domā, ka varēja labāk. Bet tad jau tev vairs nav vēlmes to labot, papildināt, uzpost. Tu vienkārši to publicē un iemet pārējo stāstu kaudzītē ar cerību, ka kāds to izlasīs, paslavēs, vai uzvedīs debesīs. Un tomēr tas paliek tikai viens no simtiem tamlīdzīgu stāstu.
Tavu stāstu novērtē. Gan labi, gan slikti. Tu solies progresēt un pasakies par labajiem vārdiem. Lai gan pats labi zini, ka tas viss ir fufelis. Te vairs nav kur izsisties. Bet tu centies. Tu tiecies uz augšu. Kāp pa slidenām kāpnēm arvien augstāk un augstāk. Un tad krīti lejā. Nepadodoties turpini savu augšup ceļu un rāpies, turies pie neredzamām margām, vadies pēc tukšuma un neļaujies tikt sagrautam.
Un kādu dienu tev sanāk. Tik ilgi spirinājies pretī un mocījies ar nežēlīgām lejupslīdēm, cīnījies ar pagrimumiem, pārkāpis savas fantāzijas robežai un nāvīgi piekusis, tu tiec ievērots. Tev šķiet, ka tas ir kārtējais labu vārdu teicējs, lai gan tev šādi tautieši patīk, bet, tomēr viņi visi jau liekas vienādi. Un tad tu tiec sagrauts. Aiz šoka. Tu pat nesaproti, kas īsti notiek. Vai tā ir patiesība? Tava dzīve ir sasniegusi kulminācijas punkta sākumu. Paveras tik daudz iespēju. Jo šis labo vārdu teicējs izrādās kāds vērienīgs izdevējs, kurš ir pamanījis tavas pūles. Tavu neapšaubāmo ceļu uz attīstības galējo punktu. Un tev tiek piedāvāta iespēja izdot grāmatu un pierunātas pilnas ausis par spožu rakstnieka karjeru.
Tava dzīve uzsitās debesīs ar neticamu spēku. Tu uzņem apgriezienus. Progresē. Visiem aiztraucies pa priekšu iespiežot pedāli grīdā un izjūtot sava iekšējā motora jaudīgo rēkoņu. Tas ir patīkami. Un tādu tu vēlies visu savu atlikušo dzīvi. Tu apzinies, ka tevī mīt spēks un saproti savu īsto dabu. Tu zini, kas tu esi. Rakstnieks. Visu savu dzīvi esi meklējis savu īsto nodarbošanos. Blandījies pa nepareiziem ceļiem. Gājis pārāk pareizus ceļus. Atdūries pret sienām un triecies margās. Bet tagad? Tagad tu esi tas. Varonis no sava sapņa. Sava pirmā labā stāsta galvenais varonis. Un tu izdzīvo katru saulaino dienu savās debesīs. Izbaudi to.
Iet dienas. Nedēļas. Mēneši. Un gadi. Tu joprojām esi rakstnieks. Nē. Tu esi rakstnieku rakstnieks. Vismaz par tādu tevi uzskata tavi fani. Bet tev tas vairs nav tik svarīgi. Dzīvē tu jau sen esi visu sasniedzis. Bet stāstos tu blandies pa neizdibināmiem ceļiem. Tu tos atklāj un stāsti par tiem citiem. Katrs ceļš tev ir stāsts. Par katru sava ģeniālā stila stāstu tu saņem ievērojamu naudas summu. Un katra diena tiek pavadīta neaizmirstamās izpriecās. Tev ir viss. Tu to saproti. Tu to esi izbaudījis. Un ej tālāk.
Sāc domāt par rakstnieka karjeras izbeigšanu. Tu aizej ar pēdējo grāmatu, kur ir paša rakstīta sava biogrāfija. Grāmata saceļ mežonīgu skandālu un ažiotāžu. Bet tas neko nemaina. Tu esi nolēmis savu dzīvi mierīgi pavadīt kopā ar savu radniecīgo dvēseli. Un rakstīsi tikai dienasgrāmatas, kuras apkopos, kad nomirsi. Bet mirt tu netaisies. Tu tikai iesi prom. Kopā ar savu dzīves biedru. Šo brīdi tu esi gaidījis vai visu mūžu. Esi lasījis par to entās grāmatas. Simtiem stundas to mēģinājis. Dažreiz tev ir sanācis. Un tu tici, ka tad, kad pienāks tā diena, tu būsi gatavs pamest šo pasauli kopā ar Viņu.
Un tā tu aizej. Pavadījis lielisku un pilnvērtīgu dzīvi. Ir bijuši slikti un ir bijuši labi laiki. Bet tas viss ir pagājis. Tu esi kur citur. Tevi atcerēsies vēl daudzus gadus. Bet tu izbaudīsi jaunu dzīvi, citā vietā. Jauni piedzīvojumi. Jauni ceļi. Un stāsti. Tie nekad nebeidzas.
(25.06.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aktieru spēle
Aktieru spēle.
Dzīve ir teātrī.
Vai teātris dzīvē?
Lomu tik daudz…
Kāds vienmēr grib būt pirmais.
Laurus plūc galvenās lomas..
Bet kā ir dzīvē?
Kurš šeit ir režisors?
Kam...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1368
Kopā:6428466
|
| |
| |
|
Autori
