|
|
 |
|
|
|
|
| | Krustcelēs | Autors - Agnese Līcīte
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Šai naktij sikspārņu spārni
Un tumsā noslēpums kāds.
Kas zina, kas sagaida vēlāk,
Šīs ēnas ir tikai māns.
Es maldos tumšajā naktī,
Kur gaismai aizliegts ir nākt.
Es pieskaros klusumam maigi,
Lai varētu mirklis šis stāt.
Bez vārdiem es runāju miglā,
Bez jūtām jau diena aust.
Parādi cerību gaismu,
Lai vairāk nebūtu auksts.
Kā izkļūt no zaudētiem sapņiem,
Kā izdzēst jūtas, kas sāp?
Es palikšu krustcelēs stāvot,
Es baidos vēl kalnā kāpt... (11.07.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|