|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vakarā | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Cik neparasti mēdz būt vakarā:
Debesis gaišas, bet namus tumsa jau klāj,
Un melnajos masīvos
Mazi kvadrāti ar savām ugunīm māj.
Tais dzeltenīgajos kvadrātos cilvēki
Kustas kā spokainas ēnas,
Liekas, mājas kļūst teātri,
Un cilvēki – marionetes.
Iet, dejo, griežas apkārt lēnām,
Vai arī nekustas, gluži kā statuetes...
* * *
Cik neparasti mēdz būt vakarā:
Kustas ēnas – kā svītraina zebra
Tās skraida pa ielām,
Auļos laižas pa namu sienām.
Ielavās sirdī manā,
Reizēm uzvējo murgainā tvanā...
Pulcējas skumjas domas pa vienai
Un visi tie, kurus mīlu ik dienas...
***
Cik neparasti mēdz būt vakarā:
Gaiss piesātināts ar pavasari,
Vai arī ziema tur slēpjas...
Tumsa nopūtu pilna,
Vai arī neprāta, vientulības...
Tā reibina ziedoņa smaržās,
Vai asarās rudeni līst...
Cik neparasti mēdz būt vakarā...
Bet kas tas tāds – vakars?
(12.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
