|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Šeit lejā rakstītas rindas | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Uz kādas tālas planētas, kur sapņi piepildās,
Ik rītu mostas Lakija un upē mazgājas.
Veļ migla zīda palagus, vij gaisma kalnus, lejas -
Tik laimīga šķiet Lakija, kad pilnā balsī smejas...
Tā garās skropstas virina un koķetīgi smīn,
Tai vēnās nerit asinis, bet zvaigžņu ziedu vīns.
Es čukstu: "Mīļā Lakija, Tu esi uzplaukusi,
Un melno sāpju asara ir vējā izžuvusi.
Es zinu - tumsa balta kļūs, un tīrs būs debesjums,
Jo cauri gadu simteņiem lemts kopā palikt mums.
Kā šķīstība, pat vairāk vēl, ir gaisma Tavā sejā...
Nē, nē, ak, mīļā Lakija, es negribu vairs lejā!"
(12.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
