|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es varu te pati par sevi būt | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zeļ mana pļava un čalo mans strauts,
Dzīvot šai vietā man mūžam ir ļauts,
Putni man dzied un čūska dod ceļu,
Kad lēni gar taku uz mājām es eju.
Te koki man šalc un sveicienus sūta,
Te melnākā diena man neliekas grūta,
Te varu es sajusties patiesi dzīva
Kā neapsīkusi upmalas grīva.
Es varu te pati par sevi vien būt,
Un mieru pat vētru vējos sev gūt,
Šeit sajūtu katru smiltāja graudu
Sev dārgāku vēl par pasaules naudu.
Ir pasaule pilna burvīgu vietu,
Bet, lai arī kur es tagad vēl ietu,
Es nespēšu sajusties labāk kā te,
Kur sargā tēvzemes paspārne.
(16.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1008
Kopā:6756710
|
| |
| |
|
Autori
