|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es varu te pati par sevi būt | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Zeļ mana pļava un čalo mans strauts,
Dzīvot šai vietā man mūžam ir ļauts,
Putni man dzied un čūska dod ceļu,
Kad lēni gar taku uz mājām es eju.
Te koki man šalc un sveicienus sūta,
Te melnākā diena man neliekas grūta,
Te varu es sajusties patiesi dzīva
Kā neapsīkusi upmalas grīva.
Es varu te pati par sevi vien būt,
Un mieru pat vētru vējos sev gūt,
Šeit sajūtu katru smiltāja graudu
Sev dārgāku vēl par pasaules naudu.
Ir pasaule pilna burvīgu vietu,
Bet, lai arī kur es tagad vēl ietu,
Es nespēšu sajusties labāk kā te,
Kur sargā tēvzemes paspārne.
(16.07.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2260
Kopā:6836139
|
| |
| |
|
Autori
