|
|
|
|
|
|
|
| | Es varu te pati par sevi būt | | Ievietojis: Lana | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Zeļ mana pļava un čalo mans strauts,
Dzīvot šai vietā man mūžam ir ļauts,
Putni man dzied un čūska dod ceļu,
Kad lēni gar taku uz mājām es eju.
Te koki man šalc un sveicienus sūta,
Te melnākā diena man neliekas grūta,
Te varu es sajusties patiesi dzīva
Kā neapsīkusi upmalas grīva.
Es varu te pati par sevi vien būt,
Un mieru pat vētru vējos sev gūt,
Šeit sajūtu katru smiltāja graudu
Sev dārgāku vēl par pasaules naudu.
Ir pasaule pilna burvīgu vietu,
Bet, lai arī kur es tagad vēl ietu,
Es nespēšu sajusties labāk kā te,
Kur sargā tēvzemes paspārne. (16.07.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1261
Kopā:6133851
|
|
|
|