|
|
 |
|
|
|
|
| | Pazudušie | | Ievietojis: Lana | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Es esmu tava Atlantīda,
Bet tu mans pazudušais plosts,
Mēs katrs savā jūrā esam
Un satikties vairs nav tas gods.
Es savā jūras dzelmē mītu,
Un gaidu, kad cels ārā kāds,
Bet tu starp viļņiem līgo lēni,
Tu citiem esi neatklāts.
Mēs pazudušie esam abi,
Es tevi zaudēju un pati zudu,
Tu brīvību tā iemantoji,
Bet es tik' vientulību guvu.
Bet plosti negrimst un es zinu,
Ka pats tu atnākt neprastu.
Man nāktos tad no dzelmes celties,
Lai atkal tevi atrastu.
Es neesmu pilsēta zudusī,
Bez tevis es esmu grausts,
Un drupas no manis vien pārpaliek,
Kad satikt tevi nav ļauts. (13.08.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 3671
Kopā:6964376
|
|
|
|