|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pazudušie | | Ievietojis: Lana |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu tava Atlantīda,
Bet tu mans pazudušais plosts,
Mēs katrs savā jūrā esam
Un satikties vairs nav tas gods.
Es savā jūras dzelmē mītu,
Un gaidu, kad cels ārā kāds,
Bet tu starp viļņiem līgo lēni,
Tu citiem esi neatklāts.
Mēs pazudušie esam abi,
Es tevi zaudēju un pati zudu,
Tu brīvību tā iemantoji,
Bet es tik' vientulību guvu.
Bet plosti negrimst un es zinu,
Ka pats tu atnākt neprastu.
Man nāktos tad no dzelmes celties,
Lai atkal tevi atrastu.
Es neesmu pilsēta zudusī,
Bez tevis es esmu grausts,
Un drupas no manis vien pārpaliek,
Kad satikt tevi nav ļauts.
(13.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1435
Kopā:6970069
|
| |
| |
|
Autori
