|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pazudušie | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu tava Atlantīda,
Bet tu mans pazudušais plosts,
Mēs katrs savā jūrā esam
Un satikties vairs nav tas gods.
Es savā jūras dzelmē mītu,
Un gaidu, kad cels ārā kāds,
Bet tu starp viļņiem līgo lēni,
Tu citiem esi neatklāts.
Mēs pazudušie esam abi,
Es tevi zaudēju un pati zudu,
Tu brīvību tā iemantoji,
Bet es tik' vientulību guvu.
Bet plosti negrimst un es zinu,
Ka pats tu atnākt neprastu.
Man nāktos tad no dzelmes celties,
Lai atkal tevi atrastu.
Es neesmu pilsēta zudusī,
Bez tevis es esmu grausts,
Un drupas no manis vien pārpaliek,
Kad satikt tevi nav ļauts.
(13.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1352
Kopā:7564090
|
| |
| |
|
Autori
