|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu izpostīji manu pasaulīti. | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu izpostīji manu pasaulīti,
No krastiem izlaizdams jūras
Un okeānus,
Kas aprija cilvēkus un jūtas
Sāļām asaru lāsēm.
Tu izpostīji manu pasaulīti,
Iebrizdams ziedošu narcišu laukos
Un pieneņu pūkās,
To cerības sabradājot,
Liecot to smaidošās domas.
Tu izpostīji manu pasaulīti,
Sajaukdams dienu ar nakti,
Nozogot sauli un zvaigznes,
Un likdams noticēt sapņiem,
Ka tie nekad nekļūs īsti.
Tu izpostīji manu pasaulīti,
Saceldams vēju degošās lapās,
Kūlā un pērnajās ilgās,
Nedodams iespēju jaunām
Kā zaļiem asniem iz zemes dīgt.
Tu izpostīji manu pasaulīti,
Saplēzdams sirdi kā kristāla kausu.
Tu izpostīji manu pasaulīti.
Manu pasauli.
Visu.
(24.08.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
