|
|
 |
|
|
|
|
| | Par spītību | | Ievietojis: Didakts | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es laikam esmu tikai sapņu princis tavs,
Bet īstenībā tu to neapzinies.
Tik vienu palagu tu uzklāj vienmēr man,
Kā mūmija tu desmit kārtām tinies.
Un savrup aiziet mūsu dzīves ritums,-
Tu dzīves soļus sper ar labo,es - ar kreiso.
Ir ļoti tāls vēl mīlas ūdenskritums,
Vēl ilgi jāsoļo ir mums gar upi greizo.
Tu liedz man sevi skart un mīļi glāstīt,
Par smagu tev ir tavu domu nasta.
Tik,runājot,par to tu nemēdz stāstīt,
Tu gribi tā,kā tev tik tīk un basta! (01.09.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1141
Kopā:6775725
|
|
|
|