|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Meža brālis | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nakts tumsā mežs mani slēpis
Karā kā savu pēdējo brāli,
Kaut gadiem tukšs pamests ubadzes klēpis,
Un upju vātis pilnas ar sāli.
Tās aizaug bez pasaku naivajiem glāstiem -
Es esmu tāpēc tām blakus un būšu,
Līdz ubadze celsies uz mūžu
No spļāvieniem tīra, no lāstiem.
Vecais, kožu saēstais lakats
Pār viņas greizajiem, kārnajiem pleciem.
Mans vienīgais spīts un griba,
Mans saprāts, mana Mīlestība.
Ar zvaigžņu sudrabu apbēršu viņu,
Kaut samalts kā puteklis būšu.
Prom smagās ēnas, kas atņem dūšu,
Irbīte strauja nes laimīgo ziņu:
"Caur mežu atvērtiem vārtiem,
Starp senču sakurtiem sārtiem,
Saules stariem dota un ļauta,
Nāk lepna un svabada tauta."
(05.09.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1983
Kopā:6422756
|
| |
| |
|
Autori
