|
|
 |
|
|
|
|
| | Koks | Ievietojis: Trakais Mangusts | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Atdod man sirdi, atdod man brīvības plašumus, kur es ar savu oranžo zirgu ganīšos pie pasaules malas.. Atpakaļ neskatīšos - bez žogiem, es nekur nelēkšu, es kādreiz vien kokā uzkāpšu.. Tu aizbrauksi, es palikšu ar savu koku un koka ēnu, veldzēšos, zem ēnas atklāsmi meklēšu, kā Buda no meža ārā neiešu.. Līdz nāksi Tu bez drēbēm, jo tās būs klints saplosījusi, atņēmusi, Tevi kailu no jauna radījusi, lai mēs satiktos uz mākoņa malas, bez sāpēm, ar prieku, jo pasaule ir jautra.. (26.09.2009) | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|