|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Koks | Ievietojis: Trakais Mangusts |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atdod man sirdi, atdod man brīvības plašumus, kur es ar savu oranžo zirgu ganīšos pie pasaules malas.. Atpakaļ neskatīšos - bez žogiem, es nekur nelēkšu, es kādreiz vien kokā uzkāpšu.. Tu aizbrauksi, es palikšu ar savu koku un koka ēnu, veldzēšos, zem ēnas atklāsmi meklēšu, kā Buda no meža ārā neiešu.. Līdz nāksi Tu bez drēbēm, jo tās būs klints saplosījusi, atņēmusi, Tevi kailu no jauna radījusi, lai mēs satiktos uz mākoņa malas, bez sāpēm, ar prieku, jo pasaule ir jautra..
(26.09.2009) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1787
Kopā:6976026
|
| |
| |
|
Autori
