|
|
|
|
|
|
|
| | Atgriešanās. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Nevienam es nebiju ardievas mājis,
Tik vienkārši slēpos no dedzīgiem skatiem.
Kā gliemis,kas mugurā uzvēlis māju
Es klejoju riņķī uz tabora ratiem.
Lūk te nu es esmu ar atvērtu sirdi.
Es dauzos pie vārtiem,no kuriem reiz gāju
Un kliedzu tiem pāri: Vai tu mani dzirdi?!
Ver vārtiņus vaļā -es nāku uz māju. (08.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1154
Kopā:6128103
|
|
|
|