|
|
|
|
|
|
|
| | Debesu aicinājums. | | Ievietojis: Skeichs | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Reiz katram pienāk brīdis tāds,
Kad dzīve pliķi sejā cērt.
Un viss,kas agrāk bijis dārgs,
Vairs nav ne plika sūda vērts.
Un negribas nekur vairs skriet,
Kaut bads,kā vagars dzen un kauj.
Trauks pilns.Nav asras vairs kur liet,
Brauc jumts,tas visu ceļā grauj.
Ir gaišais sapnis uzkāries.
Vien tumšas domas prātus jauc.
"Ko,muļķīt,atkal iegrābies?"
Kāds jau no stūra ņirdzot sauc.
Te atskan zvans no debesīm,
Un balss,kas pavēl doties līdz.
Tu aizej drošs no mokām šīm,
Kaut dvēselīte mazliet trīc.
Nu beidzot brīvs no visa tā,
Kas gadiem krāts un taupīts bij’,
Tu iemirdzēsies visumā,
Kas mūsu pasaulīti vij. (09.10.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1286
Kopā:6140613
|
|
|
|