|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pavisam nejauši | | Ievietojis: Laura_p |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tas notika
Pavisam nejauši,
Pavisam nemanot
Un tur neko vairs nevar samelot.
Tu gāji man pretī
Un jau iztālēm juti,
Ka šeit ir kas īpašs,
šo svešo cilvēku pūlī.
Kā trešā acs, kā sestais prāts
Arī man lika nojaust,
Ka šodien būs
Kaut kas citādāks.
Tas notika pavisam nejauši.
Tu nemanīji pats,
Kā roka pieskārās rokai,
Kā skatu satika skats.
šo skrejošo cilvēku pūlī,
Tik pēkšņi, kā zibens spēriens,
Tu saprati, ka tev pretī raugās cilvēks
Tāds pats, kā tu, vēlviens.
(22.10.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1952
Kopā:7276768
|
| |
| |
|
Autori
