|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Sprīdīša jautājums. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Laimīgo zemīti redz katrs savu.
Vienam mežš ar visiem zvēriem,
Citam,ziediem pilna drava.
Kādam jūras krasts un tīkli,
Lielpilsētas skaļā kņada.
Ļoti daudziem tā bij mīkla.
Mīkla,kurai nerast galu,
Kuru minēs mūžam ilgi,
Līdz kāds krīt pār kapa malu.
Simtiem teiksmās aprakstīta,
Ēras gaitā izpušķota,
Tomērt noslēpumā tīta.
Daudzi runā,ka no zelta
Laimes zeme uztaisīta,
Mantība tur godā celta.
Tāpēc bariem dodas projām,
Kur būs svešās mēlēs runāt.
Un vairs neskatās uz mājām.
Mākoņzeme,miglā austā,
Kā lai tevi atpazīstu?
Vai man naglu iedurt plaukstā?
Gulbītis vairs nepleš spārnus,
Kāds tos viņam apgraizījis.
Virzienu nu rāda vārnas... (27.10.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1586
Kopā:7562288
|
| |
| |
|