|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Karš. | | Ievietojis: Skeichs |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Miera baloži durti uz iesma,
Lēni cepinās kamīna liesmās.
Un kāds tusnīgs ģenerālis
Steidz eļļu pieliet ugunij.
Aizbildinoties ar mērķiem labiem,
Dod pavēles lādiņiem kārtību ieviest.
Cilvēki bariem nu aiziet bojā,
Kā uzlidojuma laikā,Perlhardborā.
Ja labais,ko darāt,nes ļaunumu kādam,
Vai grasis ir vērtība labumam šādam?
Mirst cilvēks pēc cilvēka,principa vārdā.
Un baloži jauni uz iesma jau kādam.
Uz jumta sēž pārītis pārgriestām vēnām.
Tie zina,ka dzīvot vien atlicis mirklis.
Pie apvāršņa kodolsprādziena sēne
Un spožais,nāvi nesošais zibsnis...
Ar katru dienu kļūst arvien ļaunāk,
Jo tuklais ģenerālis jau nesaprot.
No zemes nesaņemsi varāk,
Kā viņa būs uz mieru dot.
Un pienāk laiks,kad nedzirdēs tas dziemu,
Kas kādreiz lika mosties sirdsapziņai.
Bet tagad,blakus aizvākotam zārkam,
Kāds žēlīgs baznīckoris dziedās viņam.
Vien paliek darbs kāds nepadarīts,
Vien paliek jautājums kāds neatbildēts.
Vai mēs zinām,ko mēs gribam?
Vai mēs zinām,kāpēc šeit esam?
(12.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
