|
|
 |
|
|
|
|
| | Skūpsts | Autors - Sole Saffi
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
 Mūsu lūpas, kā divas glāzes sakļaujas skūpstā.
Ar mazu, dzidru zvaniņu iezvana sirdi.
Ieskanās dvēselē mākoņu šķaudas
un es smejos...
Smejos, cik jaudas.
Es elpoju Tevi... Tavu skūpstu
un dzirdu Tavas acis smejas
un mani tauriņi pakrūtē uzsāk dīvainas dejas...
Tavi mati sāk ziedēt
un manas bites steidz putekšņos peldēt.
Musu pirksti kā vīteņi tinas,
vaigos sarkanas magones deg. (13.11.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|