|
|
|
|
|
|
|
| | Pie spoguļa | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Spogulī acis tik zināmi tuvās
Un reizē tik svešādās raugās.
Tās nerimstas izstarot jaunību manu
Un sapņot par dvēseles draugu.
Drīz grumbas klās vaigu, drīz mati kļūs sirmi,
Kaut lūpas vēl murminās dzeju,
Bet spogulī acis joprojām nirs dziļi,
Caur kurām Dievs čukstēs, lai eju...
"Kā pamest šo skatienu?" vaicāšu viņam.
Tas pilns ir ar jaunības dvesmu!
Dod kavēties tajā ik dienu, ik nakti
Un nezināt mūžam, kas esmu...
Lai smarža šī tuvā un svešādā apņem
Kā vīraks, kā mežrožu glāsti.
Vai visa pasaule ieslēgta manī?
Ak, spogulīt, spogulīt, stāsti! (14.11.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1303
Kopā:6142074
|
|
|
|