|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie spoguļa | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Spogulī acis tik zināmi tuvās
Un reizē tik svešādās raugās.
Tās nerimstas izstarot jaunību manu
Un sapņot par dvēseles draugu.
Drīz grumbas klās vaigu, drīz mati kļūs sirmi,
Kaut lūpas vēl murminās dzeju,
Bet spogulī acis joprojām nirs dziļi,
Caur kurām Dievs čukstēs, lai eju...
"Kā pamest šo skatienu?" vaicāšu viņam.
Tas pilns ir ar jaunības dvesmu!
Dod kavēties tajā ik dienu, ik nakti
Un nezināt mūžam, kas esmu...
Lai smarža šī tuvā un svešādā apņem
Kā vīraks, kā mežrožu glāsti.
Vai visa pasaule ieslēgta manī?
Ak, spogulīt, spogulīt, stāsti! (14.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|