|
|
 |
|
|
|
|
| | Pilsētā | Autors - Sanda
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dūmakainās ēku sienas
Atbalsojas pagrabos,
Šķiet stingums tajās salts no ziemas,
Tās arī mani nežēlos.
Cilvēki ar tukšām acīm
Peld man garām neziņā,
Ka tie ar savām ledus sirdīm
Pārvērš ielas pustumsā.
Un kas par to, ka man vienalga
Vai rīts ko labu atnesīs,
Kas tev dots,-tas jāizbauda,
Tad jēga dzīvei nezudīs.
Šovakar man nav nekā,
Nekā, ko dot, ko iemācīt,
Tā sanācis, ka neesmu
Pat ēnai savai vajadzīgs.
Es tāpat kā visi citi,
Izlikšos, ka laimīgs esmu,
Peldēšu tāpat kā viņi,
Rodot tumsā pašiedvesmu.. (18.11.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|