|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pilsētā | Autors - Sanda
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dūmakainās ēku sienas
Atbalsojas pagrabos,
Šķiet stingums tajās salts no ziemas,
Tās arī mani nežēlos.
Cilvēki ar tukšām acīm
Peld man garām neziņā,
Ka tie ar savām ledus sirdīm
Pārvērš ielas pustumsā.
Un kas par to, ka man vienalga
Vai rīts ko labu atnesīs,
Kas tev dots,-tas jāizbauda,
Tad jēga dzīvei nezudīs.
Šovakar man nav nekā,
Nekā, ko dot, ko iemācīt,
Tā sanācis, ka neesmu
Pat ēnai savai vajadzīgs.
Es tāpat kā visi citi,
Izlikšos, ka laimīgs esmu,
Peldēšu tāpat kā viņi,
Rodot tumsā pašiedvesmu..
(18.11.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1519
Kopā:7560139
|
| |
| |
|
Autori
