|
|
|
|
|
|
|
| | Vējš. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ar viņas zeltainiem matiem
Tik prātīgi ālējās vējš.
Tāds pats,ko es redzēju ziņās,
Kā kokus un jumtus tas plēš...
Kāpēc gan tas citviet tik dusmīgs,
Bet māmuļas matos tik mīļš?
To gāju es vectēvam taujāt,
Man likās,tas jautājums dziļš.
Tad vectēvs man atteica rāmi,
Nav,bērns,tev ko galviņu lauzt,
Jo kas vien ir šaisaulē radies,
To pavada vējonis savs. (21.11.2009) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1150
Kopā:6137749
|
|
|
|