|
|
 |
|
|
|
|
| | Es nākšu vēlāk. | Autors - Sergejs Abramovs
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Šķīsta dzīvība stājas uz šīssaules sliekšņa.
Tā minstinās izlemt,vai doties tam pāri.
Tai bailes no mantraušu postošā trokšņa
Un cilvēku sirdīm,kas izdabā kārei.
Klau māmiņ,klau tētiņ,lūk te nu es esmu
Ar vienkāršas mīlas pārpilnu sirdi.
No Dieva es nāku un gaismu jums nesu.
Es saucu cik spēju.Vai jūs mani dzirdat!?
Vien biedējošs klusums tai atbildi rāda.
Kā nāve,tas dzīvībai cerību laupa.
Ja tā,tad man nevajag pasauli šādu.
Es atnākšu vēlāk,kad jutīšos saukta. (07.12.2009) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|