|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Man jāpaspēj | | Ievietojis: Aijaija |
Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēl saule dus...
Ir tumšas debesis...
Es pamostos.
Mans sapnis aizklīdis...
Pie loga pieeju,
Tur-vakardiena sēž,
Ap viņu,lapas nesdams,
Riņķo vējš...
Tai sapņains skats
Un lūpas rotā smaids...
Es redzu-
Apkārt viņai mainās vieta,laiks.
Kļūst vakardiena
Mazā meitenē,
Kas skraida sētā
Īsā kleitelē...
Ir ceļi nobrāzti,
Bet plikās pēdas zib,
It visu apkārtnē,
Tā saprast,redzēt grib...
Tā stāvu vērdamās
Uz vakardienu es...
Vai kaut kas mainījies?
Nē,tikai lieli mēs.
Tā zinātkāre
Mani dzen kā vējš,
Cits šobrīd guļ,
Bet man daudz jāpaspēj,
Gan sauli sveikt,
Gan naktij ardievas,
Un dzirdēt katra rīta
Putnu dziesmiņas.
(16.12.2009) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
