|
|
|
|
|
|
|
| | tavi sirdspuksti bija mana šūpuļdziesma | | Ievietojis: DeShy | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
mana sirds sadrūp
tai pieskatories
un nav gaisa
ko elpot
rokas izstieptas pretī debesīm
kurās reiz kopā vērāmies
acu skatiens asaru aizmiglots
lūdzoši meklē gaismu
kurai atdoties
kājas stīvas
atsakās kustēties uz priekšu
iekams pēdējā asara
nebūs iesūkusies samīdītajā zemē
zem mūsu kājām
turpat guļ arī mana dvēsele
arī mūsu glāsti
arī vārdi
arī domas..
viss vienā čupiņā
un viss alkst pēc tevis
lai varētu dzīvot
lai varētu elpot
bet es visa smoku
ievelkot gaisu
apsvilinu nāsis
bet nekas tā nesūrst
kā sāpoši pukstoša sirds
lēni
gandrīz nedzirdami sirdspuksti -
vai kas maz vēli ir dzīvs
neviena mana ķermeņa daļa
nespēj iemig -
tavi sirdspuksti bija mana šūpuļdziesma (07.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1087
Kopā:6136484
|
|
|
|