|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ir silti ap sirdi | Autors - Lana Insberga
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Stingusi pasaule, rimusies jūra,
Ziemā it visā dzimst aukstuma balss,
Un pat tie, kas uguni kūra,
Atzīst, ka viņiem līdz dvēselei salst.
Ledus pie papēžiem piesalis balts,
Sarma uz kokiem jau kritusi sen,
Tomēr, kaut ledainā segā viss kalts,
Mani kas silda, uz priekšu vēl dzen.
Vai tad nu tiešām man vienīgai silti,
Kas gan ir tas, kas sildīt tā var?
Apstājos, paveros apkārt uz mirkli,
Jūtu, jau atkal tas siltums te skar.
Ataust man skaidrība, ieraugu tevi,
Sirdī līst siltums, tā trakoti dauzās,
Nesalstu vairāk, man siltumu devi,
Silda tavs skatiens, kas acīs man raugās.
(19.01.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1953
Kopā:7214703
|
| |
| |
|
Autori
