|
|
|
|
|
|
|
| | es nu jau cits | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tajās pašās zvaigznēs
Āgrāk es savādāk lūkojos.
Viņas turpat, un šķiet
Nemainās.
Tikai skatos uz tām
Un neizprotu,
Kāpēc agrāk tās tuvākas šķita,
Un mirkļos, kad krita,
Es steidzu, ko vēlēt,
Lai piepildītos,
Ar cerību kārtējo sasildītos.
Jā, zvaigznes tās pašas,
Tik nu es jau cits,
Ne vairs tik balts,
Drīzāk jau krīts,
Mazliet likteņa izrakstīts. (21.01.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1227
Kopā:6125149
|
|
|
|