|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kad plaisā spogulis | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es skatos savā atspulgā un redzu -
Ar sudrabu kāds mani aizskāris,
Un acīm nesaprotami un prātam
Ik dienas vairāk plaisā spogulis...
Es nesūdzos par aizgājušām dienām
Un, liekas, saskanīgas bija tās,
Tak laikam kaut kur sevī apmaldījos,
Un attapos - gandrīz jau apakšā...
Bet notika, ka Dievam bija tīkams
Man nākotni uz brīdi parādīt,
Un dvēselē Viņš sēja šaubu sēklu
Kā izvēli – vai stāt, vai piepildīt.
Tā sāku laistīt nezināmo dārzu.
Nu vēroju, kā jauni asni dīgst,
Kā burti lēnām pārveidojas vārdos...
Bet spogulis? To nevar izmainīt.
(02.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1057
Kopā:6713875
|
| |
| |
|
Autori
