|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | -Skumjas- | | Ievietojis: Aivis |
Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Sirds pārvērtusies akmenī
Tās vietā nav nekā,
Vienīgi melns tukšums.
Melns krauklis sēž
Un ķērc nokaltušā zarā
Kārtējo reizi,
Melns kaķis pārskrēja pār ceļu,
Melnas domas un darbi.
Sirdsapziņa klusumā mirst,
Nav nekā tāda,
Kas apturētu virzību visu,
Nekā tāda, kas liktu aizdomāties.
Negodīgs liktens iecirtis zobus
Katrā no mums,
Atrautais gabals no dzīves
Sāpēs sarauties liek,
Nav jau ko likt pretīm,
Lai būtu daudz savādāk,
Palikt parādā nav vērts.
/Domātājs/
(02.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
