|
|
|
|
|
|
|
| | -Skumjas- | | Ievietojis: Aivis | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Sirds pārvērtusies akmenī
Tās vietā nav nekā,
Vienīgi melns tukšums.
Melns krauklis sēž
Un ķērc nokaltušā zarā
Kārtējo reizi,
Melns kaķis pārskrēja pār ceļu,
Melnas domas un darbi.
Sirdsapziņa klusumā mirst,
Nav nekā tāda,
Kas apturētu virzību visu,
Nekā tāda, kas liktu aizdomāties.
Negodīgs liktens iecirtis zobus
Katrā no mums,
Atrautais gabals no dzīves
Sāpēs sarauties liek,
Nav jau ko likt pretīm,
Lai būtu daudz savādāk,
Palikt parādā nav vērts.
/Domātājs/ (02.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2124
Kopā:6059954
|
|
|
|