|
|
|
|
|
|
|
| | -Un atkal ziema ir klāt- | Autors - Aivis Grasmanis - Domātājs
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lūdzu, paskaties uz mani,
Redzi kā pirmais sniegs kūst man plaukstā!
Iedomājies, būs atkal ziema, snigs un sals,
Leduspuķes ziedēs manā logā, tikai reizi gadā,
plūkšu tās ar acīm un dāvāšu mirklim.
Varēs sniegavīru velt, pikoties un domāt
jaunu pasaku par sniegoto brīnumu.
Es zinu, ka man tici, ja stipri apsolos palūgt
savam eņģelim mazdrusciņ sniega,
kaut nedaudz, lai zemei tiktu un apsegtu
koku kailās galotnes.
Apsolu, ka snigs, sniegpārslas dies pirmo valsi
tev un man aiz loga par prieku,
Atkal ziema būs klāt un skaties kā snigs,
kad sākšu savu pasaku par baltu, jo baltu pienu,
Es pateicos savam eņģelim par tādu nieku,
tik baltu un liegu, kas liek straujāk pukstēt
tavai sirdij, dzīvot jauna pavasara gaidās.
/Domātājs/ (06.02.2010) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1330
Kopā:6115786
|
|
|
|