|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | tad nu es nāku... | Autors - Artūrs Zaļais
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tad nu es nāku,
Atnesdams sev līdz,
Ko redzējis, ko jutis,
Kā ilgojies un bijis kāds.
Lai teiktu Jums,
Jums jautātu,
Lai atkal sevi atklātu,
Kam liktens atklāt mani ļaus.
Tad nu es nāku,
Nevienu projām nedzenot,
Ne kādam smaidu atņemot,
Ne arī kādam un ne sev
Es nenāku te glaimojot.
Ne atraidot, ne pieņemot,
Ne neesošo taisnību,
Par patiesību uzspiežot.
Tad nu es nāku...
Jā, un vēl,
Man tīk, ja nevis kāds,
Bet dzīve mani māca.
(10.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
