|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mana dārgā Latgalīte! | | Ievietojis: Jokis |
Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kai zvaigznes speid debešūs
Tai tova sirds plyust plašumūs,
Kaut zilim azarim tei klota,
Bet syuro dzeive nav izdūmota!
Jū vokorā ap sauļes rītu
Daudzi atstoj dzimtū vītu,
Lai mēžūt svešas zemes krostu,
Sav dzeivī patstoveibu rostu.
Ak muna meilo māmuļeite-
Tu viņmār asi palnrušķeite,
Poša smogū orklu valkūt,
Acapyūt tik svīdrus slaukūt.
Ak muna dorgo Latgaļeite-
Tu myužam byvsi Tāvzemeite,
Kaut reizem sirdī sopju rāta,
Bet te byvs vīnmār muna sāta!
(12.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
