|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Un tad es nobijos | Autors - Zane Henčele
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dzīvoju kā sauli mutē ielējusi,
Darīju kā jutu pēc sirds prāta,
Nevienu nemānījusi,
Biju es kā es- atklāta.
Tu nāci pamazām, pamazītēm,
Tā it kā staigāji blakām,
Es arī turpat staigāju -kurpītēm,
Smaida pilnu seju un mīmikām.
Tad notika sprādziens,
Es ļāvos, pakļāvos un baudīju.
Krāsas bija košas un es tajās.
Katra diena kā dāvana.
Un tad es nobijos un sapratu,
Ka notiek kas nopietns, ne krāsas vien
Apstājos un sastingu.
Kur lai nu lien?
Sevi pazaudēju, Tevi neatradu,
Tukša biju kā gaiss,
Kaut gaiss pat ir pilnāks,
Jo no debesīm nāk.
Slēpos un bēgu,
Gulēju un ēdu.
Neaptvēru,
Cik liela dāvana bijusi man!
Beidzās mans krāsu stāsts,
Sākās īsts dzīves stāsts.
(12.02.2010) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3993
Kopā:7374352
|
| |
| |
|
Autori
